Daudzi mājokļu saimnieki un dabas atpūtas cienītāji ir saskārušies ar situāciju, kad laikapstākļi negaidīti izjauc plānus un malka ir kļuvusi pārāk mitra, lai to viegli aizdedzinātu.
Šādos brīžos pat vismodernākie veikalu aizdedzināšanas šķidrumi mēdz pievilt, jo tie izdeg pārāk strauji, nepaspējot kārtīgi uzkarsēt slapjo koksni. Izrādās, ka risinājums, ko gadu desmitiem izmantojuši pieredzējuši meistari un meža vīri, ir daudz vienkāršāks un efektīvāks, nekā varētu šķist pirmajā brīdī.
Kamēr veikalos nopērkamie līdzekļi bieži vien ir dārgi vai nepraktiski, tautas metodes balstās uz elementāru ķīmiju un pieejamiem materiāliem. Galvenais mērķis ir radīt vielu, kas deg ilgi, stabili un nenodziest pie pirmās vēja brāzmas. Šī “recepte” ir kļuvusi par klasiku tieši savas uzticamības dēļ – ja reiz šāds maisījums ir sagatavots, par uguns iekuršanas problēmām var aizmirst uz ilgu laiku.
Kāpēc parastie aizdedzināšanas līdzekļi bieži pieviļ?
Speciālisti, kas nodarbojas ar apkures sistēmām vai bieži uzturas brīvā dabā, ir pamanījuši būtisku atšķirību starp šķidriem un biezas konsistences aizdedzināšanas līdzekļiem. Parastais šķidrums ātri iesūcas malkā vai notek dūmeņa apakšā, radot tūlītēju liesmas uzliesmojumu, kas tikpat ātri noplok. Rezultātā malka tikai nedaudz apdeg no ārpuses, bet neaizdegas pa īstam.
Turpretim želejveida masas darbojas pēc cita principa. Tās pielīp pie pagales virsmas un nodrošina stabilu karstuma avotu vairāku minūšu garumā. Tas ir kritiski svarīgi tieši rudenī vai ziemā, kad malkas virskārta ir piesūkusies ar mitrumu. Lai šo mitrumu iztvaicētu un koksne sāktu degt pati, ir nepieciešama ilgstoša un koncentrēta liesma, nevis īss uzliesmojums.
Pašizgatavots degmaisījums: kas nepieciešams sastāvam?
Šī metode ir ieguvusi popularitāti tās vienkāršības dēļ. Nav nepieciešams meklēt specifiskas ķimikālijas vai doties uz specializētiem veikaliem – viss vajadzīgais parasti jau atrodas saimniecības telpās vai ir nopērkams tuvākajā veikalā.
Sagatavošanai būs vajadzīgi tikai daži elementi:
Saimniecības ziepes: Tās pašas klasiskās, brūnās ziepes, kuras daudzi atceras no bērnības. Svarīgi, lai tās būtu pēc iespējas vienkāršākas, bez liekām aromātiskām piedevām vai mīkstinātājiem.
Benzīns vai līdzīgs degošs šķidrums: Neliels daudzums degvielas kalpos kā galvenais enerģijas avots.
Trauks uzglabāšanai: Vislabāk izvēlēties nelielu plastmasas pudeli ar cieši noslēdzamu korķi. Tas ļaus līdzekli ērti paņemt līdzi somā vai glabāt darbnīcas plauktā, nebaidoties par izgarojumiem.
Parasta virtuves rīve: Tā būs nepieciešama ziepju sasmalcināšanai.
Lasi vēl: Astroloģijas tumšā puse: zodiaka zīmes, kurām piemīt visneprognozējamākais raksturs
Gatavošanas process soli pa solim
Pati sagatavošana neprasa īpašas prasmes, taču prasa nedaudz pacietības. Vispirms saimniecības ziepes jāsasmalcina uz rupjas rīves. Nav jāmēģina izveidot pavisam smalku pulveri – rupjas skaidiņas būs tieši laikā. Ja plānots sagatavot nelielu pudelīti, parasti pietiek ar pusi no ziepju gabala.
Sasmalcinātās ziepes ieber izvēlētajā traukā, aizpildot aptuveni pusi vai nedaudz vairāk no tilpuma. Šajā brīdī jāsāk rīkoties uzmanīgi. Pārlejot ziepju skaidiņas ar benzīnu, tas jādara tikai un vienīgi svaigā gaisā, prom no jebkādiem atklātas uguns avotiem. Šķidrumam ir pilnībā jānosedz ziepju masa.
Kad tas izdarīts, pudele jānofiksē ar korķi, kārtīgi jāsakrata un jāatstāj “atpūsties” uz dažām stundām. Šajā laikā ziepes lēnām šķīst benzīnā, veidojot viendabīgu, biezu masu, kas pēc konsistences atgādina biezeni vai želeju. Tiklīdz masa ir kļuvusi vienmērīga, aizdedzināšanas līdzeklis ir gatavs lietošanai.
Kāpēc šī želeja nedziest pat vējā?
Šīs metodes lielākais noslēpums slēpjas ziepju un degvielas mijiedarbībā. Benzīns nodrošina karstu un ātru startu, kas nepieciešams uguns pirmajām sekundēm. Savukārt ziepju masa neļauj šķidrumam uzreiz izgarot vai notecēt. Tā pārvēršas par lēni degošu, viskozu degvielu, kas cieši pieķeras malkai un turpina sildīt konkrētu punktu ilgu laiku.
Novērojumi liecina, ka šādu liesmu ir ļoti grūti nodzēst nejaušām vēja brāzmām vai pat smalkam lietum. Želeja vienkārši turpina degt, kamēr visa tajā esošā enerģija ir izlietota. Tieši šī stabilitāte padara metodi par neaizstājamu pārgājienos, medībās vai vienkārši drēgnos vakaros, kad malkas šķūnī iekļuvis mitrums. Lai gan degšanas laikā var parādīties nedaudz tumšu dūmu, ugunskura vai krāsns iekuršanai tam nav nekādas nozīmes – galvenais ir sasniegt rezultātu ar pirmo mēģinājumu.
Drošības pasākumi un uzglabāšana
Lietojot jebkādus pašizgatavotus degošus maisījumus, galvenais ir veselais saprāts. Tā kā sastāvā ir benzīns, maisījumu nekādā gadījumā nedrīkst liet tieši ugunī vai uz kvēlojošām oglēm. Nelielu daudzumu želejas uzklāj uz aukstas malkas pirms aizdedzināšanas.
Lasi vēl: Ugunīgā Zirga gads klāt: viss svarīgākais par 2026. gada Ķīniešu jaunā gada tradīcijām un aizliegumiem
Uzglabājot šo līdzekli, jārūpējas, lai trauks būtu hermētisks, jo benzīna izgarojumi laika gaitā var mazināt maisījuma efektivitāti. Vislabāk to turēt vēsā, tumšā vietā. Pareizi sagatavota un uzglabāta, šī “vectēvu” metode kalpos gadiem ilgi, sniedzot pārliecību, ka siltumu mājās vai gaismu pie ugunskura izdosies radīt jebkuros apstākļos.
